Reiz, viss bij` daudz savādāk.
Es skatos uz augšu
Un meklēju Tevi.
Vai nav vienalga par to, kas notiek,
Es zinu, tikties vēl varēsim,
Bet ne šajā laikā, telpā un elpā.
Kaut kur tepat, tepat starp makoņiem,
Ar pirkstu pret mīkstajām dūnām,
Tu velc burtus, man vēstuli raksti.
To saņemšu ar pirmo lietu.
Šeit par virs Vecrīgas ielām-
Virs jumtiem, virs ielām, virs materiālām lietām.
