September 2012
1 post
Tukšums dvēselš atbalsojas...
Tavas asaras isžuva un palika tikai sāls,
Tu norietēji un palika vien aukstums un tumsa…
August 2012
4 posts
October 2011
6 posts
September 2011
5 posts
August 2011
2 posts
Piepildīt sirdi ar pulsu! →
July 2011
1 post
June 2011
8 posts
Reiz, viss bij` daudz savādāk.
Es skatos uz augšu
Un meklēju Tevi.
Vai nav vienalga par to, kas notiek,
Es zinu, tikties vēl varēsim,
Bet ne šajā laikā, telpā un elpā.
Kaut kur tepat, tepat starp makoņiem,
Ar pirkstu pret mīkstajām dūnām,
Tu velc burtus, man vēstuli raksti.
To saņemšu ar pirmo lietu.
Šeit par virs Vecrīgas ielām-
Virs jumtiem, virs ielām, virs materiālām lietām.
May 2011
34 posts
Pēc traģiskās filmas noskatīšanās par Japānu.
Šodien, debesīs virs manas galvas, kākoņi kā melni katafalki slīd.
Ziņās lietu nesola.
Tās mirušo dvēseles kāpj debesīs,
Lūdzot žēlastību pie paradīzes vārtiem.
Visapkārt līķi-
piesūkušies nāves māti - radiāciju,
uzbrieduši no saļā okeāna ūdens.
Ar skatu pret debesīm,
Es jūtu kā dvesele smagi laužas ārā no miesas.
Es jūtu kā dziest mana dzīvība
Es drīz būšu viena no viņiem.
Nosaukums nebūs.
“ja mīļums ir vilciens, tas nepietur vairāk šai stacijā. nu tad gaudojiet skaļi un dūšīgi dvašojiet taurēs, skaļi elsojiet, uzsauciet bravo un bis. viss, kas nenosit, nenokauj, nenomoka, kļūst tik saudzējošs, spēcinošs, barojošs rīt; tikai vilciens, kas nepietur, nesaudzēs pirkstus rītā, kad dzeltenās sarūsēs halvainā masā, lapas dzeltenās, lapas sārtās. un tik smagām, tik ķepīgām pilēm...